Meža - māte ir sastopama vecos rakstos jau no Paula Einharna sākot un arī tautas tradicijās mums netrūkst par to ziņu. Pēc tautas dziesmu vārdiem viņa ir palīdzīga medniekiem, koku cirtējiem un ganiem. Līdz ar dziesmām arī teikas un māņi ziņo, ka viņa gādājot par meža zvēriem un putniem un zinot, kur katrs dzīvnieks mītot. Arī daži svētie meži un daži svētie koki mežos stāvēs sakarā ar Meža - māti. Diezgan daudz ziņu mums ir uzglabājies par seno koku kultu, kas vēl līdz mūsu dienām nav aizmirsts un par ko jau esmu plašāki rakstījis savā mītoloģijā (126.-140. 1. p.). Ar koku kultu būs arī izskaidrojami tie daudzie koki, kas apzīmēti par robežu, cik tālu vien miroņi pa naktim no saviem kapiem drīkstot staigāt. Blakus Meža - mātei vecais Stenders piemin vēl Meža - tēvu, ko sastopam arī divās tautas dziesmās (B. 2675, 30489). Teikas un pasakas stāsta par kādu vecīti, kas dzīvo mežā un grib cilvēkiem drīzāk ļaunu darīt un tā tad līdzinās jau jaunāku laiku velnam. Arī Meža - māte ir sastopama, kā liekas, tikai drusku modernizētās teikās, kas tomēr nav uzskatāmas par tīšiem izdomājumiem. Sal. vēl Ievads, 51. 1. u.