Balto mātīti (das weisse Weib skat. ievads 51. I. p.) mēs gan esam no vāciešiem mantojuši, bet tas jau būs diezgan sen noticis. No puikas gadiem es vēl labi atceros, ka palaidnīgus bērnus baidīja, ka Baltā mātīte nākšot no meža un aiznesīšot. Taisni Balto mātīti gan piemin tikai viena teika, bet man liekas, ka arī citās teikās tā baltā ēnu jeb spoku sieva, kas parasti nāk no meža un nav ne minušo dvēsele, ne arī kādas zemē ieraktas naudas glabātāja, būs tik tā pati Baltā mātīte. To ievērojot, paraugam še ievietoju vienu daļu šādu teiku, kas gan nebūs šķiramas no citām teikām par meža kultu.