5. Dzērvē. Brīvzemnieka kr. LF, Vll, I, 329, 12

Reiz Dzērveniekos viena meita agrā rītā meklējusi pa pelniem un oglēm uguns kvēlu, ar ko uguni uzpūst un brokastu vārīt. Kvēlošu oli atradusi, sākusi pūst. Te uz reizi tā izdzird balsu: «Meitiņ, pūt, pūt, dod man arī uguni!» Meita pacel galvu un ierauga sievieti baltās drēbēs aiz muguras un nejauki sabīstas; bet baitā mierīgi jo mierīgi aiziet un pazūd.