5. Juris Upītis Gatartā, Zin. Kom. kr. LP, Vll, I, 323, 11a.

Vienā mājā tēvi un tēvu tēvi dieviem ziedojuši; bet dēls vairs negribējis to darīt. Vienreiz uz ziemas svētkiem šis pats dēls darījis alu. Dieviņš jau gaidījis, vai šim dos pirmajam jeb nedos Nedevis. Tad Dieviņš klabinājis uz nama jumta, lai jel dēls viņu atminētu: bet dēls tīšām atbildējis, Dieviņu kaitinādams: «Klabini, vai neklabini, tev gan ne ostīt nedošu!» Nu Dieviņš par sirdim saspārdījis alus zeiri, drabiņas un misa vien izputējušas, un no tās reizes tai mājā nerādījis vairs ne acu: Dieviņš aizgājis projām.