8. L. Žagata Liepājas Krūtē. A. Bērzkalnes krāj.

Reiz daži zemnieki braukuši uz tālāku apgabalu pēc niedrēm, bet uznācis vakars un viņi līdz galam netikuši, tādēļ iegājuši kādās mājās un lūguši naktsmājaš. No sākuma negribējuši viņiem atļaut pārgulēt, jo būšot lielas viesības, bet beidzot atļāvuši ar'. Tikai par to, ko redzēšot, nedrīkstot ne smieties, ne runāt.

Tad uztaisījuši svešajiem gulu vietas aiz krāsns. Viens ne viņiem aizmidzis, bet otram nenācis miegs un tas gribējis redzēt, kas notiks. Mājinieki lieliski rīkojušies, cepuši, vārījuši un pēc tam klājuši lielus galdus, kā uz godībām. Bijuši visādi labi ēdieni. Pēc tam nolikuši laipas no galda līdz klētij un paši dziedādami gājuši uz klēti. Pēc kāda laika nākuši visi atkal atpakaļ, bet papriekšu visiem nācis tāds savāds briesmīgs villains kustonis. Pie durvim viņš sarāvies no svešas smakas. Mājinieki sākuši dziedāt: «Nāc iekšā, Dieviņ, neboksties svešu laužu!» Tad viņš gājis istabā un aplaizījis no visiem ēdieniem un gājis atkal atpakaļ uz klēti. Mājinieki pēc tam līksmojušies, ēduši un dzēruši visu nakti.