11. H. Skujiņa Aumeisteŗu pag

Saimniece vārījusi sivēna gaļu. Viņa piekrāvusi krietnu bļodu pilnu ar galu un aiznesusi uz pirti Dieviņam. Mājas puisis noskatījies, aizgājis uz pirti, izēdis gaļu un bļodu pieķēzījis. Pēc kāda laika saimniece gājusi uz pirti pēc tukšās bļodas. Puisis ar manījies līdz. saimniece iegājusi pirtī un puisis dzirdējis: «Šū, šū, šū! tukšs vēders!» teicis Dieviņš. (Cilvēki jau varējuši ar dieviņiem arī sarunāties.)

«Kā, kur ta' gaļas bļoda?» prasījusi saimniece.

Puisis nobijies ne pa nieku, ka nu labi nebūs un laidis ļekas vaļā. Bet kā par brīnumu tam. nekāds ļaunums nepiesities.

Piezīme. P. I.apsiņš no Rūjienas raksta (Etn. III, 1893., LP, VlI, I, 833, 5), ka puisis izēdis «mājas dieva» ēdienu un ielicis kaulus tai vietā. M. dievs nu aizdedzinājis māju, bet pats ielīdis «rata rumbā». Puisis iesviedis rumbu ugunī. «Vēlāku m dievs lūdzies» atpakaļ bet saimnieks atteicis: «Kur tad biji, kad māja dega?» - P. Lodziņš no Sērpils raksta (LP, Vll, I, 833, 6), ka puisis izēdis rijā «gariem» dotu brokasti un «ielicis šo to atpakaļ» Atnākuši «divi kungi, melnās drēbēs», saskaitušies un nodedzinājuši riju. «No tās dienas saimniekam dzīvē tā vairs nesekmējies»: Līdzīgu teiku vēl uzrakstījis K. Purgalis Nitaurēnos. L. P. J. Kalniņš no Garkalnes raksta (LP, VIl, I, 834, 8), ka saimnieks nesis «dieviem» ēdienu, bet puisis «izēdis bļodu un pieķēzījis». Dievi «saskaitušies» un «tad uz dzīvi nometušies mietu starpā». Tad uznācis pērkons un «dieveļi» aizbēguši. Līdzīgas teikas vēl būs par vilci un pūķi. P.