13. H. Skujiņa no 93 g. v. Līzes Balodes Aumeisteŗos.

Zvārtaviešos (Zvārtavas pagastā, Valkas apriņķī) dzīvāš saimnieks igaunis, jau labi vecs vecis, un šis klētīnā mieloš Zemes dievu. Ka nu vecis visu mājas būšanu atdevis savam dēlam, ta tas vai(r)s nepesteļojies un sacīš tēvam, ka šis plēsīšot to veco klētīnu no, kurā vecis Zemes dievu mieloš. Vecis nekā nesacīš dēlam, tik lei jau plēšot, ka gribot.

Nu jaunais saimnieks vēlēš kalpam, lei plēšot klētīnu no. Bet kalps negāš un sacīš, lei vecis pats papriekšu nosviežot no jumta trīs vīkšus salmu, ta šis plēsīšot. Bet vecis negāš un sacīš kalpam: «Pēter, dēls, svied vie saimus no jumta no!»

Kalps negāš. Nu vecis manīš, ka tā kā tā kalps pirmais neķersies klā, kamē šis pats nebūs trīs vīkšus salmu nometis un tā gāš ar pats un nosviedis no jumta trīs vīkšus un sacīš kalpam: «Nu, ei vie, dēls, nu tev ne tirsā, ne kalvā (galvā) nekas netiks.»

Nu kalps gāš ar un noplēsis klētīnu. Jā kalps būtu pirmais ķēries klā, ta gatavs ar būtu.