18. Kārlis Mačulāns Baltāsmuižas Lesiņos. LP, Vll, II. 324, 13.

Senākos laikos saimniecēm bija savi istabas cepļa dievi. Tie gausinājuši visas ēdamās lietas. Cepļa dieviem cepa katru vakaru pa smaržīgai karašai un nolika uz cepļa. Ēst cepļa dievi karašu neēduši, tikai oduši karašu smaržu. Ja kāda saimniece neizcepusi karašu smaržīgu, tad dievi sadusmojušies un aizgājuši citur, saimnieci atstādami bez gausa. Tad saimniece gavējusi dienām, naktim, kamēr pielabinājusi savus cepļa dievus.