24. H. Skujiņa no 76 g. v. J. Ābeles Aumeisteŗos.

Mežmalā bīš vienc tāds akminc, pie kura agrāki veci cilvēki nēsāši ziedus. Reiz nu gani ēduši uz akmina, svieduši kaulus un grimzas zemē un sācīši, ka šie pēc gada akal nākšot pie akmina ēst. Bet otru gadu vis gani vais nenākuši pie akmina un nu šiem bīsi tāda sprunga, ka vais nekur dēties, šos dīda un krata tikmē, kamē dabūši tādu cilvēku, kas mācēš palaist vaļā.