25. H. Skujiņa no 73 g. v. Marijas Āboliņas Aumeisteŗos.

Gavēnī puiši gāši uz meitām. Vienc puisis ceļmalā pacēlis akminu, izmīzies, atlicis akminu apakaļ un sacīš: «Es tev akal nākošā gadā došu!»

Bet nākošā gadā puisis neaizgazš pie akmina un kā pārgāsi tā diena, tā tūlī palicis slims un piedzīts zils mellc. Nu puisis vai(r)s nezināš, kur dēties. Pēdīgi puišam iestāstīši vienu tādu pesteli, lei ejot pie tā, jāču tas palaidīšot vaļā. Puisis aizgāš ar un izdarīš, kā vēlēš.

Nu puisis aizgāš akal pie tā paša akmina un sacīš, lei vai(r)s šā negaidot. Ar to pašu puisis sprucis, kā no valga vaļā.