37. No Krapes. Mājas Viesis, 1891. g. nr. 52. D. Ozoliņa «Raganas». LP, VIl, I, 355, 4.

Kam gadījies braukt no Krapes uz Galgausku, tas - pēc kādām pusotra verstim - būs pamanījis pa labai rokai ceļmalā palielu akmeni, tā ap asi vai vairāk caurmērā. Tagad viņš tur guļ ceļmalā neievērots, tikai viņa vārds: «Raganu akmens» atgādina kaut ko savādu. Bet senāk tas ir bijis visā apkārtnē ļoti ievērojams: te ļaudis gan no tuvienes, gan no tālienes, nesuši visādas nešļavas gariem un raganām, no kā arī cēlies akmeņa vārds. Kādu laiku šī māņticīgā ieraša tik lielā mērā piekopta, ka reiz atbraucis uz Raganu akmeni pat toreizējs Gulbenes mācītājs, Šiliņa kungs, apskatīt pie akmens gariem sanestās dāvanas. Pēc tam viņš sācis ļaudis norāt par šādām aplamībām un tā mitējušies dāvanas nolikt pie raganu akmens. Agrāk ļaudis baidījušies naktīs iet gar šo svēto akmeni, kur arī spokojot; bet nu par to neviens vairs nerunā un nepiegriež viņam nekādas vērības.