45. Talaža Liepupes (Pernigel) apg., 1878. g. LP, V, 117. 42, 4.

Priekš divdesmit gadiem es vēl pats Rīgas apkaimē redzēju vecu ozolu, kādas 8 pēdas caurmērā, ar tukšu vidu, par kuru ļaudis stāstīja, ka te dieviņiem ziedots: nesuši naudu, vilnu, sāli, gaļu; sējuši arī prievietes zaros un necirtuši ne zariņa no tā koka, ne arī kādu lapiņu rāvuši. Tomēr kāds puisis esot ņēmis slepeni ziedotās dāvanas un apēdis. Bet reiz puisi pienākuši un nolietājuši par tādiem nedarbiem.