19. H. Skujiņa no 93g.v. Līzes Balodes Aumeisteŗos.

Mēs reiz vienu nakti gribējām ar māti iet uz muižas tīrumu pēc ābulīna. Toreiz bī tumša nakts un ka mēs piegājām pie tīruma, ta uzreiz pamanījām, ka pašā lielceļa malā uz kalnīna lēkā uguntīna: Nu mana māte sacīja: «Meitī', iesim prom, tur jau ir vienc kungs, kas ņem. Ko mēs vē ņemsim?»

Un mēs abas tukšājā aizgājām uz māju. Tā bī toreiz vilce, kas to ābulīnu ņēma.