22. H. Skujiņa no 73 g. v. Marijas Āboliņas Aumeiteŗos.

Vienam saimniekam bīsi vilce. Saimnieks ar puisi piedarbā vētīš kviešus, un ka kvieši bīši izvētīti, ta saimnieks stellēš puisi akal citā darbā, bet pats palicis piedarbā. Puisis vis negāš prom, bet dalīdis pie piedarba lodzīna un lūrējies, ko saimnieks darīs. Saimnieks izvilcis no azautes lielu dūci, iesitis vārcelē un sacīš: «Lai nāburgam septiņi gadi neviena vārpa neaug!»

Puisis visu nolūrējies. Vakarā viņč izrāvis dūci no vāreles un aiznesis uz nāburga piedarbu un iesitis to tāpat vārcelē. Ka saimnieks gāš rītā uz piedarbu, ta tur vais nebīš neviena paša graudīna labības un viss kviešu blāķis bīš nāburga piedarbā.