29. H. Skujiņa Bilskas pag.

Vienai saimniecei bijušas divas vilces. Saimniece viņas baŗojusi uz klēts augšas. Viņa vilcēm nesusi putru ar sviestu un ceptu gaļu. Mājā dzīvojis arī puisis, kam saimniece dikti slikti ēst devusi. Reiz puisis uzkāpis uz klēts augšas un izēdis vilcēm nolikto putru. Pēc tam puisis trauku pieķēzījis un apslēpies klēts augšā, lai nogaidītu, kad vilces atgriezīsies.

Kad vilces atskrējušas un sākušas ēst, tad viena teikusi: «Fui, māsī', sūdi!»

«Laikam gan!» atbildējusi otra.

Vilces nospriedušas nodedzināt klēti aiz atriebības, ka saimniece tās ar sūdiem baro, un pašas nolēmušas noskatīties, kā klēts deg. Viena vilce teikusi, ka viņa rijas priekšā ielīdīs vecā rata rumbā un otra pirts sienmālī pārvērtīsies par izperām. Abas vilces aizskrējušas un klēts tūliņ sākusi degt.

Puisis nebijis vis dumjais, tas aizskrējis uz pirts sienmāli, paķēris izperas un iesviedis degošā klētī; tad viņš skrējis uz rijas priekšu pēc vecā rata. Arī to viņš iesviedis klētī.

Kad uguns nonākusi līdz vilcēm, tad no ugunsgrēka pacēlušies divi lieli uguns stabi un atskanējusi tāda kā cilvēka balss: «Visa māja nodegs!»

Klēts nodegusi, bet māja gan ne.