Kā Vilce pie senajiem latviešiem ir laikam gādājusi par mājas bagātību, tā Gausu māte ir laikam viņu pārtiku gausinājusi. Vēl es puikas gados atceros, ka kādu jaunu ēdienu iesākot, veci ļaudis sacīja: "Dievs dod sātu, gausu!» No paša iesākuma gan Gausu mātei, kā liecina jau pats nosaukums, kādas ļaunas nozīmes nebija. Bet kā Vilce, tā arī Gausu māte ir jau pilnīgi pielīdzināta ļaunajam pūķim. Šo pārvēršanos vēl veicināja senie uzskati, ka Gausu māte laikam būs sargājusi arī zalšus un rupučus, kas tiek saukti arī par krupjiem un kaupiņiem. Senie latvieši laikam būs novērojuši, ka zalši un rupuči iznīcina kaitīgus kustoņus un tā tad šos cilvēku labdarus ir saudzējuši. Bet ja nu garīdznieki turēja jau Vilci un Gausu māti par velniem, tad arī minētie nevainīgie dzīvnieki tika pielīdzināti indīgajām čūskām un vajāt: kā Velna radījumi. Šie uzskati jau sen ir pārgājuši tautā, un zalšus tagad vairs nešķir no čūskām. Rupučus turpretī tura par velnu un raganu pārvērtībām, kas izzīžot govim pienu. Tā kā arī pēc vecām rakstu liecībām latvieši ir cienījuši rupučus, tad ir jādomā, ka pēdējie māņi ir samērā jaunāku laiku. mantojums.

Sekošajās teikās gan tikai trijos piemēros ir minēta Gausu māte, bet arī pārējās stāv tām tik tuvu, ka tās īsti nebūtu šķiramas no teikām par Gausu māti.