1. Jēkabs Kalniņš Ozolniekos pie Jelgavas. Jkr. 1896, V, 148, 19, LP, VIl, 1, 321, 4.

Viena saimniece cepa baltmaizi vienā sviestā un kreimā, bet saime tikai maz no viņas varējusi ēst, jo tā bija ļoti sātīga. Saimniece arvienu prata maizi tā izcept, ka saime to neredzēja. Reiz puisis ielīdis saimnieces cepamā istabā un, kur nebūt paslēpies, redz, ko saimniece maizei dara. Saimniece izvilkusi maizi no krāsns, nolika to uz grīdu un sauca: «Gaus' māmiņa, Gaus' māmiņa! apgaus' manu baltmaizīti!» Te izlīda liels krupis no grīdas apakšas, pārrāpos pār visiem kukulīšiem un ielīda atkal pagrīdē. To redzēdams, puisis zobus vien griež un, tikko saimniece bija izgājusi, tad uzplēš grīdu un nosit krupi. Otrreiz saimniece, maizi izcepusi, sauca atkal savu Gaus' māmiņu, bet velns no aizkrāsnes atbildēja «Gaus' māmiņa jau sen auksta.» No tās reizes maize bija arvienu laba.