3. L. Žagata Liepājas-Krūtē. A. Bērzkalnes krājumā.

Reiz vienai saimniecei ļoti reti vajadzējis cept maizi. Nemaz nevarējuši apēst. Kalpi brīnījušies, kādēļ to maizi nevar apēst, bet viņai pūķis palīdzējis.

Reiz puisis novērojis, ka saimniece, pirms liek maizi krāsnī, kliegusi: «Gausā māt, gausā māt, apdanco manu maizi!» Un tūdaļ lēkusi melna vista pār maizes abru.

Citā reizē tas pats puisis, kad saimniece atkal gribējusi cepi maizi, ieskrējis un teicis, ka cūka rudzos. Saimniece noticējusi un gājusi cūkas izdzīt. Pa to laiku puisis saucis tāpat kā saimniece. Un kad melnā vista lēkusi pār abru, viņš to saķēris un iesviedis degošā krāsnī. Saimniece ienākusi un saukusi gauso māti, bet tā vairs nenākusi un maizi varējuši ātri apēst.