7. Latvju kultūras kr.

Reiz, pie Šļūkām, tiltā ielīdis rupucis un dziedājis. Šļūkas saimniece nodomājusi, ka pūķis dzied. Anliņu saimniece to zinājusi, ka rupucis, un teikusi: «Es». Rupucis kā par brīnumu apklusis. Šļūkas saimniece nodomājusi, ka tas esot bijis pūķis.

Reiz viņai krējuma ķērnē iekritis tārps. Viņa domājusi, ka cits jau neesot vainīgs kā Anliņu saimniece, jo tā esot liela burve. To dabūjusi zināt Anliņu saimniece nu teikusi: «Nāc, nāc, kāp manā ķērnē, redzēs vai varēsi iekāpt! »