8. O. Kuda un Kanaviņš Gulbenē. Rīg. Zin. Kom. kr. LP, VII, I, 1156, l.

Bija nabags kurpnieks - tik nabags, ka nebija ko ēst. Bet tad, par laimi, pie viņiem dasitās rūķīši -- tie palīdzēja strādāt. Kad kurpnieks vakarā sagrieza ādas, atstāja uz galda, tad pa nakti rūķīši bija pagatavojuši zābakus. Bet nu par nelaimi kurpnieka sieva bija iedomājusies rūķīšus redzēt, aplūkot. Ne vārda vīram neteikusi, izvārījusi zirņus sausus, ko pa nakti ēst, lai miegs neuznāktu, izbārstījusi arī zirņus pa grīdu rūķīšiem, ielīdusi aizkrāsnī un vērojusi. Ap pusnakti saradušies rūķīši, šuvuši zābakus, ēduši zirņus un dzīvojuši, ka prieks redzēt. Te - kā gadījies, kā ne - sieva mazu lietu aizkrāsnī pakustējusies. Rūķīši pamanījuši to - projām kā putenis. No šā laika kurpnieks palika nabadzīgāks, neka pa priekšu.