Rukiši.

10. J. Bergmanis Dobeles apg. A. Bīlenšteina kr: LP, VI, 132, 7, 6.

Viens saimnieks cēlis jaunu stalli un nav varējis tai gadā pabeigt: - grīda trūkusi, kas nekas. Un tur tai vecajā stallī nu sen dienām mituši pagrīdē vai citur mazie vīriņi un tad zirgi bijuši treknu treknie; bet tagad pavisam miesā bijuši iznīkuši. Saimnieks nevarējis saprast, kāpēc.

Te vienu dienu pie saimnieka ienāk mazais vīriņš, sacīdams: «Noplēs vienai vistai spārnu, tad nākamu nakti ieliksim stallī grīdu - pabeigsim un zirgi barosies tāpat kā agrāk; bet tagad mums nāk sutrais virsū - vai tā var būt?»

Labi, saimnieks nokāvis cāli staļļa priekšu un vakarā gāji; gulēt pus ticēdams, pus neticēdams. Bet - kas ir - rītā skatīsies: grīda patiesi ielikta.

No tā laika zirgi barojušies acim redzot.