Svētās meitas.

3. K. Pētersons. Jkr. 1901, Vl, 32, 3.

Pie celmiem un sapraulējušiem kokiem aug losas (dzeltnējas) piepes, kuŗām pieķeroties dabūnot svētās meitas jeb visai niezošas pumpiņas uz miesu, kuras neglābtas nolaižas visgaŗām. Viņas nedrīkst ieslapināt un viņām nav jāļauj ieilgt. Svētās meitas dziedē ar čemaragu (Nieswurz), skābu kreimu vai taukiem, un plēkām vai pīpja pelniem Zāles sapūš un gulēt ejot uztraipa uz slimo vietu (Raņķos). Sataisa skābu kreimu ar sadedzinātas Jāņu pucenes plēkām. Smēri sarauga ar svēto meitu vārdiem, kas deviņas reizes sakāmi, tad ar to apsmērē svēto meitu pūtes (Kuplā Kuldīgā).

Piezīme. l. Ugunij izplēnot. paliekas plēkas, no kurām paņem kādu naža galu zālēm. K. P:

Piezīme. 2. Losās piepes ir tās pašas, ko Vidzemē parasti sauc pa. raganas vēmekļiem. P. Š.