4. K. Pētersons. Jkr. 1901, Vl, 32, 5.

Svētās meitas nākot šai zemē savas skaistās zilās govis ganīt. Kad tām klusām pielienot un uzsviežot ko virsū, drānu vai ko citu, tad svētai meitai jāpaliekot šinī pasaulē. Kuiku mājenieki (pie pašām Dundāgas robežām, Lonesta muižas galā, Popes pagastā) šad tad notālēm redzējuši svēto meitu līča mauriņā savas zilās govis ganām. Reiz viņas izdevies noķert. Nabadzīte lūgusies, lai palaižot šo vaļā, tad atstāšot par to vienu govi. Tā tad arī palaiduši. Govs bijusi tāda pati kā mūsu govis, tikai turīgāka, pienīgāka. Visas mūsu zilās govis - mūles, ne ragainās - esot cēlušās no svēto meitu govim.

Visvairāk svētās meitas esot redzamas uz Jāņiem. Notālēm varot noraudzīties, bet viņas sargājoties, lai mūsu laudis nemana (Ventspilī).