5. Lerchis-Puškaitis Pienavā. LP, V, 200 (80, 3).

Reiz klausības laikos bijusi žigla, naiga meita; tā, cauru nedēļu muižā izvērpusies, vēl nepiekususi svētnaktī savam pūram vērpt. Bet drīzumā meita nomira. Ļaudis teica: «Svētā meita nomira nelaikā - pārstrādājusies!"

Bet meitas dvēsele vēl nerima: vērpa un vērpa turpat klēts sienā (šķirbā) un vērpj vēl šodien.