10. K. Pētersons Raņķos. Ikr. 1901, Vl, 33. LP, VlI, I, l64, 20.

Reiz kādās mājās visi laudis izgājuši no istabas, palicis iekšā tikai skroderis. Šis redzot: ienākot sieviņa ar pelēku villainīti apsegā, pajemot no aizdurves slotu, aptinot ar bērna drāniņu un ieliekot guļā, aiznesdama kuslo bērnu, kas tur gulējis. Ienākot māte, slotas kāts tikai brēcot.

Skroderis teicis: «Padodat man to bērniņu!»

Pajēmis un grasījies uz sliekšņa nocirst galvu. Te pelēka, sieviņa klāt un sakot: «Kā jūs manu bērniņu tā brēcināt? Es jūsu tik labi turu! Tad še jūsu bērns!»

Atdevusi labo bērnu atpakaļ un pajēmusi savu.