14. K. Pētersons. Jkr. 1901, Vl, 34. LP, VIl, I, 162, 13.

Viena māte iemīto nīkuļa bērnu ņēmusi trīs piektvakarus krietni velējusi. Te atskrējusi svētā meita un atdevusi pajemto bērniņu atpakaļ, teikdama: «Es tavu bērniņu tik mīļi turu, bet tu manu tā velē!» Iemītais bērns jāpeŗot trīs piektvakarus uz istabas sliekšņa, tad svētā meita atnesot pajemto atpakaļ. Vecajai Madei L. mājās bijis tāds iemīts bērns: galva kā piena spannis, resnām lūpām, platām acim. Tāds bērns esot arī K. saimnieces meita, kas izskatoties gluži vecīga - tāda dzīslaina, krokaina - lai gan tai neesot vairāk par 20 gadiem.