l. Celmiņu Kārlis Lubānas Nagliņos. M. Celmiņa kr.

Laimes, kā veci ļaudis stāsta, esot trīs. Pirmā laime vēlot cilvēkam tikai to labāko, otra labu un trešā tikai sliktu, un ko šās laimes sakot, tas uz mata notiekot. Vecos laikos, kad vēl dievi pa zemes virsu staigājuši, varējis ikkatrs, kurš tikai gribējis, zināt savu vai arī cita likteni, tik vajadzējis noklausīties, ko dievi savā starpā runājuši.

Piezīme. Dievi šai teikā būs ieviesušies vai nu no teicēja, vai arī no uzrakstītāja prātošanas, kā tas jau ir izskaidrots šās grāmatas sākumā, runājot par Dieva nozīmi latviešu mītoloģijā. P. Š.