6. Lerchis -Puškaitis Dzūkstē-Pienavā. LP, I, 123, 94.

Vienam saimniekam aiziet zirgs postā. Viņš sagrabina savu beidzamo grasīti un iet uz tirgu jaunu zirgu pirkt. Uz tirgus zirgu diezgan, bet neviens nav tik lēts, ka varētu ar savu naudas mazumiņu nopirkt. Pienāk vakars, saimnieks bēdīgs - zirga nekā. Te piestājas pie bēdīgā saimnieka sirma vecenīte un saka: «Nebēdājies, tu zirgu pirkdams, meklēsi savu pazudušo māsu un caur to tiksi laimīgs:»

Večiņa pazūd un saimnieks poš uz māju, lai nakts neuzbruktu. Uz ceļa tam piestājas otra vecene; tā bijusi tā ragana, kas viņam zirgu nobūrusi. Šī sasit rokas, tek saimniekam pretim un brīnās: «Vai, brālīt, kur tad tu te gadījies? Es esmu tava pazudusī māsiņa! Re, ka nu reiz satikāmies! Nāc pie manis pārgulēt, jo dzirdēju, ka tev zirdziņš aizgājis postā un tādēļ, kājām staigādams, būsi nokusis!»

Saimnieks tic un iet vecenei līdz. Ragana to apguldina uz kūts augšienes un domā savā launā sirdī saimnieku nomaitāt, lai ir vēl to naudu, ar ko nodomājis citu zirgu pirkt, savos nagos dabūtu. Tā uztaisījusi guļas vietu un slepenu lūku. Kā nu saimnieks nakti griežas uz otriem sāniem, tā lūka atsprāgst vaļā un gulētājs iekrīt dziļā alā, taisni trijiem velniem virsū. Velni to sagrābj aiz čupra un velk uz kapsētu līdz, lai palīdzētu līķu pagrabu apzagt. Velni iesien saimnieku virvē, ielaiž pagrabā un tad saka tā: «Te vakar paglabāja ķēniņš savu meitu. Viņai vajaga būt daudz zelta gredzenu, paņem tos un uznes mums!»

Saimnieks ielaižas pagrabā, bet viņam netīk līķi apzagt. Viņš ātri apdomājas un saka tā: «Mēs esam atnākuši par vēlu, citi mums aizsteigušies priekšā un visus gredzenus nomaukuši!»

Velni tādas atbildes nebija gaidījuši, sašutuši tie aizcērt pagraba durvis un aiziet, pamezdami saimnieku tur iekšā Nabadziņš nu vēl lielākās bēdās nekā jebkad. Te uz reizi dzird: nāk atkal trīs citi velni gredzenus zagt. Tie iesien vienu velnu virvē, ielaiž pagrabā, lai nu zagtu. Saimniekam tīri kājas trīc, kad tik šie viņu neieraudzītu. Bet kamēr velns virvē zemē laižas, saimnieks sasit plaukstas un iekliedzas kā gailis. Viens divi tie atrauj savu biedru atpakaļ un laiž ļekas vaļām. Pagraba durvis paliek vaļām, visa velna nauda, kādi pūri trīs, aizmirstas kapsētā. Saimnieks nu ietaisa virvē lenci, aizmet aiz durvju kliņķa un izvelkas ārā. No rīta tas nopērk jaunu zirgu un brauca trīs reizes naudai pakaļ, kamēr to saguva.

Tā nu Laimes māmuliņai bija pilnīga taisnība.