8. A Lerchis-Puškaitis no 76 g. v. Kaspara Čipiņa Džūkstē. LP, Vl, 187, 15, 1.

Reiz viens saimnieks braucis Rīgā ar rudzu miltiem. Bijis ziemas laiks un labi salis. Te ceļā piestājusies balta sieviete ar basām kājām un lūgusies, lai jel nopērkot viņai kurpes. Saimnieks atteicis: «Kur te ceļa malā kurpes ņemšu? Bet, ja man Rīgā labi vedīsies - nopirkšu gan.»

«Labi. Šis nu sācis atkal braukt, bet sieviete neatstājusies vis vairs: pēdu no pēdas vezumam pakaļ. Aizbrauc Rīgā, attaisa maisus tirgū, apskatīsies - kas ir - maisos gadījušies smalkākie bīdelēti kviešu milti. Un kamēr šis tur izbrīnosies, sieviete pienāks tuvāk, sacīdama: «Nebrīnies tik ilgi, paskaties, kas tur pircēju salasījušies, sāc tikai pārdot!»

Pagriežas - jā: viens pircējs turpat aiz muguras jau iesola 7 rubļi pūrā. Un tā nu saimnieks pārdevis vezumu itin ātri un dabūjis pasauls naudas.

Beidzot nopircis labas kurpes un tencinādams iedāvinājis baltai sievietei. Tā paņēmusi kurpes un nozudusi kā ūdenī. Mājā saimnieks teicis: «Tā tad man šoreiz vedās Rīgā, ka vedās. Satiku Laimu ceļā - kā tad arī nevedīsies?»