10. K. Blaus Ērgļos. LP, V, 82, 17. 2.

Vienai meitiņai dzimstot Laima nolēmusi ilgu, pagrūtu mūžu un vecuma galā pie tīnes osas pakārties. Tā arī bijis: sasniegusi lielu lielu vecumu, bet cauru mūžu nekādas prieka dienas nebija piedzīvojusi. Reiz sirmā žēlojusies Dievam: kādēļ viņai tāds mūžs? Dievs atteicis: «Nevaru palīdzēt, prasi Laimai!» Nogājusi pie Laimas, Laima atbildējusi: «Kas lemts, tas lemts!» Ne ilgi pēc tam vecenīte gājusi klētī; te aizķēries diegu gabals (tītavās netīts gabals) aiz tīnes osas un šī nespēkā tur mudžinājusies, mudžinājusies, kamēr samudžinājusies pavisam un pakārusies.