12. Celmiņu Kārlis Lubānas Nagliņos. M. Celmiņa kr.

Vienā krogā iebraucis tirgotājs, tai pašā brīdī, kad krodziniecei bērniņš piedzimis. Tirgotājs atsēdies dzirdot, ka laimes iegājušas krogā. Pirmā laime sacījusi: «Lai aug šis bērniņš gudrs un bagāts!» Otrā: «Lai aug šis bērniņš tēvam un mātei par prieku!» Trešā turpretim: «Lai šis bērniņš septiņi gadi vecs, naktī pulksten 11, noslīkst dziļajā akā, kas kroga pagalmā!» Tirgotājs, gribēdams puisēnu no nāves glābt, pieņēmis viņu par krustdēlu, bet it nevienam nesacījis, ko laimes runājušas. Kad tie septiņi gadi pagājuši, tad tirgotājs atbraucis uz krogu un aizsitis aku ar ādu cieti, aizbultējis visas durvis un pats palicis pie uguns nomodā, bet nevienam nesacījis, kādēļ viņš to dara. Bet tirgotājam uznācis tāds miegs, ka nevarējis noturēties un aizmidzis. Rītā atmodies, skrien uz aku skatīties un atron puiku uz ādas nomirušu.

Piezīme. Sal. X sējuma 52,. numura 10. un 11. pasaku, kā arī vēl četrus sekojošos piemērus P. Š.