13. Celmiņu Kārlis Lubānas Nagliņos. M. Celmiņa kr.

Viens puisis dzirdējis, ko tā trešā laime sacījusi: ka viņu tanī dienā un tanī stundā melna čūska uz pagalma nokodīšot. To divu citu laimju spriedumus, vai nu viņš nav dzirdējis, vai arī tie ir aizmirsti. Puisis nu pavēlējis tanī dienā pagalmu tīru un tīru slaucīt, un pats stāvējis vienmēr klāt, lai melnā čūska netiek uz pagalma. Pagalms ticis tik tīrs noslaucīts. ka it neviena gruzīša nevarējis redzēt. Puisis, uz istabu iedams, ieraudzījis apdegušu pagalīti, piegājis, spēris ar kāju i nomiris, jo bijusi melnā čūska. kas no debesim par apdegušu pagalīti nokritusi.

Piezīme. Sal. X sējuma 51. numura 5. pasaku (467. 1. p.). P.