17. J. Bajāris Meņģeliešos. LP, V, 82, 17, 1.

Viens saimnieks gājis ar nestavām uz upi un notālumā dzirdējis upē saucam: «Laiks jau klāt - tas cilvēks vēl nav nācis!» Nodomājis: diezin, kas tur varētu saukt? Te pašu laiku brauc svešs puisis pa ceļu un lūdzas: vai nevarot atvēlēt pie spaņņiem nodzerties? «Kālab ne, ciemiņ - dzer, cik tīkas!» Puisis nodzēries un - brīnumi, tavi brīnumi! - tūdaļ nomiris, it kā indevi būtu iekampis.

Puisim bijis lemts ūdenī noslīkt; bet viņš tīšām izvairījies no ūdeņiem, tādēļ nomiris ūdeņa malā dzerdams. Ko Laima katram dzimstot nolēmusi, no tā nevarot izbēgt.

Piezīme. Līdzīga teika ir arī tepat par Ūdens - māti. P. Š.