18. A. Lerchis-Puškaitis Džūkstē. LP, Vl, 49, 51.

Katram cilvēkam savāda laime: vienam bišu laime, tam padodas bites; otram uz zirgiem laime, viņam padodas zirgi; trešajam māju laime, viņš tanīs mājās dzīvo pārticis; un kam viņas (laimes) nav, tas var uz deguna krist, arī nekur netiks; jo kādēļ - ja tas tā nebūtu - tanīs pašās mājās tēvs dzīvojis pārticis, dēls iznīka, lai gan nekāds tērmanis nebija. Dažam atkal Laimes māte guļot aizmiguli. Tā vienam saimniekam nemaz dzīvē neveicies. Te - kas ir - vienreiz gājis pa lauku un ieraudzījis pie akmeņa. aizmigušu sievieti Viņš uzmodinājis sievieti un tā bijusi viņa laime. No tās dienas dzīve plaukusi acim redzot.