Laima.

24. Juris Upītis Gatartiešu Mīlakšos. LP, Vll, I, 305, 4.

Māras baznīca bijusi Kāpuru kalnā, Cēsu apriņķī, Jaun - Piebalgā Tagad no baznīcas tikai mūŗu atliekas ar ērkšķu krūmiem, dadžiem. Senatnē šī baznīca tā dēļ esot Māŗas vārdu dabūjusi, ka tur iemitusi latviešu lopu jeb piena devēja Māŗa jeb Laima. Divi reizes kaŗš Māra baznīcu esot apsēdis. Pirmo reizi gribējis ar uguni nodedzināt: piebāzuši baznīcu ar salmiem, likuši uguni klāt, bet baznīca nedegusi un nevarējuši nopostīt. Tad sagūstījuši pašu Laimiņu un aizveduši uz Krievzemi, bet Laima atbēgusi atpakaļ. Pie Māras baznīcas bijis liels, plats akmens. Uz šā akmens Laima sēdējusi un dīkusi kā govs. Tad uzbrucis atkal otrs kaŗš, tas nopostījis baznīcu, sagūstījis ir pašu Laimiņu. aizvedis uz Krievzemi un nu vairs Laimiņa nevarējusi atpakaļ tikt uz Vidzemi. No tā laika šinī vidū lopi un piens vairs tik labi neizdodoties. Kāpuru kalna ezerā metuši naudu Laimai, lai piens un lopi izdodas.

Piezīme. 1. Dandenis Drustos, Br. kr. uzr., kā lopu Laimu gribējuši sagūstīt, bet gūstītāji akli palikuši, gājuši atsprākliski vien un iegāzušies Kāpuru ezerā. noslīkuši. Otrreiz gan baznīcu nopostījuši un lopu Laimu aizveduši uz Krievzemi. L. P.

Piezīme. 2. Sal. arī teika par Govu Māru. P. Š.