Pēc tautas dziesmu ziņām Māra gādā par govim un aitām, bet Dievs par zirgiem. To arī viegli var saprast, jo Laima jeb Māŗa rūpējas vairāk par sievietēm, bet Dievs par vīriešiem. Šādi uzskati, kā liekas, ir nodibinājušies līdz ar kristīgu ticību, kas atnesa pie mums arī rietuma Eiropas vienkāršās tautas māņus un ierašas. Dieva vietā tautas dziesmas daudzina vēl šādu zirgu patronus: Jurģi jeb Juri-Miķēli jeb Mikāli un Mārtiņu. No māņiem vēl varam minēt Nikolaju jeb Miklāvu. Šiem visiem četriem svētajiem arī katoļu tradicijās ir darīšana ar zirgiem. Šie zirgu patroni jau stipri ir ierobežojuši vecās tautiskās zirgu dievības, tā kā vairs nevaram droši teikt, kas bijis īstais seno latviešu zirgu dievs. Tautas dziesmās gan vēl retumis sastopam arī Zirgu - māti un Zirgu - laimi, māņos arī Pieguļas māti, bet liekas, ka šādas dievietes būtu it kā samērā vēlākā kultā attīstījušās.

Latgaliešu un viņu kaimiņu zirgu patrons ir Ūsiņš, kas tautas dziesmās ir parasti ieviesies Jurģa, Miķēļa un Mārtiņa vietā. Citās dziesmās Ūsiņš vēl mainās ar auziņu-baltskarīti, cīruli, Sauli, sloku, Dieviņu, vecu vīra un citiem vārdiem. Ir gan arī kādas orīģinālas dziesmas par Ūsiņu, bet to starpā ir daži neveikli jaunāku laiku sacerējumi un arī tīši sagrozījumi, tā kā grūti ir noteikt, cik daudz šādiem materiāliem ir zinātniskas nozīmes.

Nezinām arī itin droši, kā šis Ūsiņš ir pie mums cēlies. Agrāk mēs domājām; ka tas ir aizņemts no krieviem, bet kāds krievu zinātnieks domā, ka krievi to drīzāk būšot mantojuši no latviešiem. Tai ziņā tomēr pie zinātniekiem laikam nebūs domu starpības, ka ne krievu, ne arī latviešu valodā tas neizklausās kā vecs un īsts tautas vārds. Gan jau 17. gadsimteņa jezuītu darbinieki ir atzīmējuši Ūsiņu (Usching) pie latgaliešiem, bet tautas mutē tas ir konstatēts tikai pamazināmā formā un divos veidos: Ūsiņš un Ūziņš. Tautas mītu krājēji to nosauc gan par zirgu dievu, gan arī par bišu dievu. Cits grib pat tos jēdzienus šķirt un tura Ūsiņu par zirgu dievu, bet Ūziņu par bišu dievu. Te ir tik daudz vērojumu un prātojumu, ka pie īstas skaidrības ir grūti tikt. Būs laikam jāceļ godā mācītāja J.. Mīteļa hipoteze, kā viņš jau 1870. gadā rakstījis bīskapam Ulmanim, ka Ūsiņš būšot radies no ūsaiņa, kā varējuši nosaukt svēto Ģeorģi ( Draugu biedrības rakstu krājums, XVI sējuma 10. 1. p.). Šai hipotezei pieslienas arī J. Endzelīns (K. Mīlenbacba Latviešu val. vārdnīca, IV sējuma 410. 1.). Tā kā Ūsiņš parasti ticis godināts Jurģa dienā un arī dažās tradicijās Ūsiņš netiek īsti šķirts no Jurģa, tad Mītelim būs jādod taisnība.

Lai nu būtu kā būdams, tomēr Ūsiņš pieder bez šaubām pie latviešu zirgu kulta un ziņas par to no Latgales un viņu kaimiņiem ir drošas. Tie Ūsiņa mītu izpušķojumi, kas gan arī nav noliedzami, tomēr nevar kavēt zinātniskus pētījumus. Īstu teiku par Ūsiņu gan neesmu varējis sameklēt, bet daži ceremoniju apraksti ir tik plaši un sīki, ka tos tomēr varam pievienot teikām. Bez ziņām par Ūsiņu mums nebūtu arī Mājas - kungs, Vilce un Laima īsti saprotami.