3. Vesmanis. "Balss", 1889. g. nr. 39. LP, VIl, I, 311, 8.

Katrs mājas tēvs mēdza vecos laikos kaut kādu sivēnu un kādu gaili Jurģu rītā «ļaunam garam» upurēt. Kas nebija tik turīgs, ka varēja kaut abus, tas kāva gaili, jo tā nedrīkstēja trūkt. Pie tam to darīja tik agri, ka jau priekš saules lēkšanas varētu pamieloties «ļaunais gars» un nesūtītu nelaimi lopiem, piem kam mājas māte mēdza dziedāt:

«Ai, Jurģīt', Ūsenīt',

Baŗo sirmos kumeliņus:

Sukādams, barodams,

Sēsties siles galiņā ! »