6. Mangaļu skolotājs V Ozoliņš Vestienā. LP, Vil, I, 313, 1.

Agrāki mēdza, pavasarī pirmo reizi pieguļā jājot, olas vārīt. Pieguļnieks (puika) reiz savu olu neapēdis, bet ielicis cerā, teikdams: "Lai barojas šogad mans zirgs tāds apaļš kā ola!» Otrā pavasarī šis pats puika olu apēdis un nu tā saslimis pieguļā, ka turpat nāve klāt. Tad ieģiduši: tas esot par to, ka pērn olu cerā licis, šogad ne. Tādēļ steigšus ielikuši olu cerā un nu atspirdzis puika. Gluži tāpat bijis ganu skuķim, kas Jurģu rītā gaļas gabalu, nevarēdama apēst, pakārusi kārkliņā.