12. A. Bīlenšteins Lubānā. «Johannisfest de Letten», 26. lpp. LP, Vll, I, 317, 12.

Vasaras svētkos mēdza saimnieki, kam kopējas ganības, kopā ar puišiem uz turieni pieguļā jāt, ar uguns pagalēm un maizes kulēm skriet zirgiem apkārt un tad ugunskurā, kādā ar asu mietu izsistā caurumā ieliet upuri pieguļnieku mātei, dievietei, pagatavotu no alus, brandvīna, gaļas, olām, siera, piena, miltiem un taukiem. Tai pašā caurumā arī vesela ola jau iepriekš bija iesviesta. Pēc tam pār caurumu uzkurināja gaišas ugunis un ēda un dzēra. Par ēdienu bija turpat ceptais pantāgs. Kas no pantāga palika pāri, to ēda rītā, bet nevis ar maizi - bez tās. Šis upuris pasargā no vilkiem, slimībām un cita ļaunuma. Un kuŗš no kopā piederošiem saimniekiem no šās ierašas atraujas, tā zirgam labi neklājas.