14. J. Kalniņš Garkalnē. Brīvzemnieka kr. LP, Vll, I, 318, 17.

Kad pavasarī pirmo reizi laida zirgus jeb arī lopus laukā, tad paklāja sarkanu drānu kūts padurē, lai ļaunums nepiesitas. Kad zirgi jeb arī lopi no kūts izlaisti, tad nes vistas olu trīsreiz ap zirgu, lopu pūli riņķī un atslēgas arī. Pēc tam olu ņem atslēgām 3 reiz apkārt un atdod tik olu, tik atslēgas ganam. Gans olu paglabā visu dienu kārklu krūmā, atslēgas visu dienu nēsā līdz. Vakarā olu un atslēgas noliek uz galda. Ola dara to labumu, ka tad zirgi, lopi ir apaļi kā ola, un atslēgas to labumu, ka zirgi, lopi ganībās neklīst. Nu vakarā ēda maltīti. Kamēr ēda, uzsēja zirgiem galvas pie mieta tik augstu, cik vien varēja, lai zirgi būtu stalti un galvu nēsātu augstu. Kad gani vakarā mājā pārnāca, tos aplēja ar ūdeni, lai ganos nesnaustu. Ja gani izsargājās no aplējuma, tad pie galda atkal tos aplēja ar ūdeni. Tādu liešanos sauca par rumelēšanos.

Piezīme. Lepiņš no Engures aprakstījis tādu pašu ierašu. L. P.