17. P. Tortuss Jaun-Laicenē. D. Ozoliņa «Svētku laiki». Etn. Il, 1892, 104. LP, VlI, I, 364, 1.

Priekš ļoti ilgiem gadiem bijis starp Jaun-Laicenes muižu un tagadējo Majora skolu, kalnā, pa kreisi roki, Sniķera ciemats. Vēl tagad kalnu sauc par Sniķera kalnu. Sniķera mājā bijis Ūsiņa tēls, no akmens izcirsts. Ūsina tēls bijis uzstādīts bišu dārzā priekš tam uztaisītā vietā un viņam ziedojuši visos svētkos, tādēļ arī Sniķera tēvam bijuši labākie zirgi un pilns dārzs bišu. Kad Apukalnā ietaisīta baznīca un iecelts mācītājs, tas Ūsiņu licis ierakt zemē. Pēcāki kāds to izracis un nolicis vecā vietā, bet tas palicis akls. Tad ņēmuši Ūsiņu aizveduši un ierakuši Dēliņa kalnā. No tā laika Sniķela mājas sākušas nīkt un pēdīgi izputējušas, ka tagad pat no laužu atmiņas izzudušas. Tikai ļoti veci cilvēki, kuri jau pa daļai izmiruši, pieminēja Sniķera mājas un Ūsiņu. Tagadējā paaudze to pavisam aizmirsusi. Man tā stāstīja kāds vecs sirmgalvis.

Piezīme. Teika ir drusku saīsināta, atmetot dažus neticamus sīkumus. Arī tā šis ziņas uzņemamas drusku ar kritiku. P. Š.