2. Dandenis Jaunpiebalgā. LP, V, 413, 211.

Jaun-Piebalgas tiesā atronas ezers, Kāpuru Kalna ezers. Šinī ezera malā lopu Māra savas teles ganījusi. Bet reiz tai slīdējusi kāja un gribot negribot ieslīdējusi ezera dzelmē un noslīkusi. Teles gan skraidījušas bļaudamas apkārt, savu Māru meklēdamas, bet nelīdzējis. Lai meklē, kur grib - kas pagalam, tas pagalam. Teles pusbadā nonīkušas, jo Māra tās vedusi agrāk zīdīt, bet tagad neviens nezīdījis. Beidzot cilvēki teles ieveduši savā kūtī un barojuši; tomēr tik treknas neuzbaŗojuši, kā Māŗa priekšlaik.

Tirdzinieki - Kāparu kalnā noturēja agrāk Māŗas tirgu -katrreiz mēdza vispirms šinī ezerā nomazgāties, kādu naudas gabalu ūdenī iemest un tad tikai domāt tirgoties. Ja kādam zirgam vainu atrada, tad tādu Māŗas dienā papeldināja šinī ezerā, apjāja trīsreiz tirgum riņķī un, re, zirgs vesels. Ezera malā senāk bijis akmens, uz kuŗa pa dieviem ziedojuši. Reiz kādi pārgudri palaidnieki klusu apēduši to, ko ļaudis uz akmeņa bija ziedojuši. Bet kas ir? Palaidņi tikai pusdzīvi vēl varējuši pārvilkties mājā, cik slimi: skaidri mirst nost; kamēr tad pūšļotāji, pesteļi ar lielām mokām atcēluši gan.

Piezīme. Sal. XV nodaļas 23. teiku. P. Š.