5. D. Ozoliņš Jaun-Rozē. "Svētku laiki". Etn. Il, 1892. LP, Vll,. I, 304, 3.

Kāds saimnieks stipri piekopis vecas ziņas. Tas mēslu talkās kūtis nekad nelaidis izraust pavisam tukšas, lai paliktu veca svētība iekšā. Kad talceniekiem brandvīns dots, tad pirmā glāze palieta zem lopu siles. Ragus, kas govim lūzuši jeb kaujot atlikušies, glabājis kūtī aizbāztus aiz siles. Reiz talkā viens ragu nosviedis zemē un izmetis ārā pa durvim. Ak kā saimnieks tad bijis noskaities un aiz dusmām gribējis sviedēju vai kājām samīt. Cits kāds saimnieks arvienu turējis kūtī sērmūkša vēzu. Reiz to talcenieki izsvieduši laukā. Pats, vēzas vairs kūtī neredzēdams, meklējis to un - laukā atradis - noskaities uz saviem talceniekiem ļoti, ka to bija darījuši.