Jumis ir bijis pie seniem latviešiem kāda auglības dievība. Šo vārdu ir jau mordvīni aizņēmušies no seniem baltiem, kādēļ šis vārds senāk būs bijis plašāk pazīstams. Pie leišiem un prūšiem tā vietā ir ieviesušies citi vārdi. Tāds ir bijis arī prūšu Kurche, kas pēc Sīmona Grūnava vārdiem un arī   valodniecības datiem ir no mazūru valodas aizņemts vārds. Tagad par jumi sauc divas vārpas uz viena salma, divus riekstus vienā čaumalā, tāpat divas saaugušas sēnes, ogas, ābolus un citas līdzīgas lietas. Kas Jumi atrod, tam ir liela laime.

Tautas dziesmas un māņi gan bieži daudzina Jumi kā dievību, bet nav viņš ievērots pasakās un īstās teikās. Sekošās teikas ir drīzāk pielīdzināmas ierašu aprakstiem.