4. Bērzaunē. Etn. Il, 1892. LP, Vll, I, 1232, 3.

Bērzauniešos mēris mitis Bētiņos (pēc cita izteikuma - Albratu mājās). Te viņam bijusi īpaša istabiņa bez jumta ar mazu lodziņu sānos, kam tikai viena stikla rūts bijusi. Še mēris katru vakaru, saulei norietot, ar baltu zirgu iejājis. Saimnieka kalpam bijis zirgs kūtī jāieved, auzas silē jāieber. Tais mājās, kur mēris piemājojis, vairāk nenomiruši, kā tikai saimnieka kalps (tādēļ, ka tas Baldunē, tagadējā Kapmuižā, sāli bija zadzis), lai gan vieglā nāvē. Kad mēris kalpam pasludinājis, ka šim jāmirstot, tad tas ļoti lūdzies ,lai tak viņam nāves sodu atlaižot, bet mēris nepielaidies; tikai viņam devis padomu, lai ejot uz pirti, tur lai noperoties, pēc kam, labākās drēbes apvilcis, apgulstoties gultā, tad viegli iemigšot nāves miegā. Tā arī noticis.