8. J. Kalniņš Druvienā. Etn. III, 1893. LP, VlI, I, I237, 3.

Reiz mēris gribējis iebraukt vienās mājās. Tad saimniece tūliņ steigusies uz vārtiem. Mēris arī jau braucis pa olnīcu mājā. Saimniece tūliņ norāvusi visas savas drēbes un gluži plika aizgulusies šķērsu vārtos. Kungs (mēris) griezis tūliņ zirgus apkārt un braucis, cik vien varēdams, projām. Tā tā māja izglābusies no mēŗa.