11. Āriņu Marks Stukmapos. Balss 1892. g. nr. 39. LP, Vll, I, 1239, l.

Stukmaņu pagastā, netālu no P. un T. mājām atrodas priedes, kuras apkārtnes iedzīvotāji sauc par Mēru priedītēm. Mans vectēvs stāstīja, ka šās priedītes dabūjušas vārdu no mēra laikiem. Tad cilvēki ļoti ātri miruši un tādā daudzumā, ka nebijis iespējams viņus aprakt. Tad no tuvējām mājām ļaudis gājuši uz šiem kalniņiem paši rakt sev kapu, kamēr vēl pie dzīvības. Izrakuši, nosēdušies uz kapa malas, ielaiduši kājas dobē un gaidījuši nāvi. Šo slimību iepriekš nevarējuši nomanīt - tikai galva sākusi drusku sāpēt, reibonis pienācis, palicis nelabi ar sirdi un nāve bijusi klāt. Tad arī tūlīt krituši paša izraktā bedrē. Stukmanē tikai viena jauna meita Mūrnieku mājās un viens vīrietis palikuši dzīvi. No mēŗa cilvēki bēguši uz mežiem glābties, tomēr nekas nelīdzējis - tikpat krituši kā lapas rudens laikā. Tādēļ arī priedītēs daudz iedobumu, mazu uzkalniņu atrodoties, kas liecinot, ka še bijuši kapi.