12. K. Blauberģis Sērpils apgabalā. Etn. II, 1892. LP, Vll, I, 1239, 3.

Par rakstītāja mājām stāsta, ka mēra laikos gandrīz visi iedzīvotāji vienā vakarā apmiruši. Kā no pirts bijuši atnākuši, meitas, sagšām sasegušās, lielījušās nemirt, bet ēdot vakariņas, kaŗotes vien no rokām izkritušas. Tikai viens vecs vīrs palicis dzīvs. Citi māju ļaudis - saimnieks, saimniece, divi puiši, trīs meitas, ganiņš - visi nomiruši. Vecis rītā izracis dobi un visus savilcis tajā. Vietu vēl tagad rāda, kur mirušie esot ierakti. Stāsta, ka kādā lielā pagastā tikai divi cilvēki palikuši dzīvi. Tas viens sācis kliegt visā galvā, otrs izdzirdis, sācis pretī kliegt. Tā sagājuši kopā - bijis viens puisietis, otrs meitietis.