14. Pēteris Gilučs Daugavpils Preilos, J. Rupjā kr.

Senāk pa mūsu zemi staigājusi briesmīga slimība - mēris. No viņa miris ļoti daudz ļaužu, dažā sādžā pat visi cilvēki izmiruši. Mēri pat varējis dzirdēt, kur tas nākot un ko kaunot. Viens mūsu sādžas saimnieks braucis ciemā, bet ceļā izdzirdis, ka šonakt pie mums atnākšot mēris. To dzirdēdams, viņš griezis zirgu atpakaļ un braucis uz māju. Atbraucis viņš nekavēja laika un tūlīt stājās pie darba, lai sataisītu sev aizsargu no mēra. Viņš nokāva trīs melnus dzīvniekus: suni, kaķi un gaili, ar to asinim apsmērēja ačgārni sašķeterētu virvi, un ar to apstiepa apkārt savai mājai. Tad viņš izgāja šā ar virvi apstieptā dārza ārpusē, novilka drēbes un tur atstāja. Tad iegājis istabā, likās gulēt. Naktī atnāca mēris. Ieraudzījis ar virvi apstiepto istabu, tas teica: «O, kas par gudru vīru, dzelzs sētmali apstiepis ap māju.» Bet par sētmali pāri viņš nenāca. Un tā saimnieks palika dzīvs, bet sādžā, kur nevienam nebija nekādu aizsardzības līdzekļu, bija izkauti visi ļaudis. Šā saimnieka kalpone bija paslēpusies rijas ceplī un viņai ap pusnakti nezin kas tā iešāvis par pieri, ka izcēlies liels puns.