15. H. Skujiņa Aumeisteŗu pag.

Jauna meita svētdienā ganījusi lopus purva malā. Uzreiz ap meitu apskrējis tāds kā veisols (viesulis). Kad meita lopus sadzinusi mājā, tad bijusi pagalam slima. Meitu dīdījis drudzis.

Drudzis no meitas neatstājies trīs gadi. Kad drīz trīs gadi bijuši apkārt, tad meita sapnī redzējusi vecu vecīti, kas pienācis pie viņas gultas un teicis: «Rītu būs sestdiena. Tu ej uz pirti un nomazgājies. Pēc pirts tu aizej uz veco kapsētu. Buliņa kalnā (Aumeisteŗu pag.) un iegulsties kapu starpā. Ap pusnakti no vecās baznīcas ies uz jauno baznīcu (tagadējo Aumeisteŗu baznīcu) miroņi dziedādami Tad no Ķempu kalna (arī Aumeisteŗu pag.) brauks velns ar drudža vezumu. Viņš grib tev vēl atvest septiņus drudžus klāt un tad tev būs beigas. Tad tu bēdz, jo tas drudzis, kas tevī ir, tad būs arī velna vezumā.»

Meita darījusi, kā vecītis teicis. Viņa sestdienas vakarā pirtī nopērusies. Tad pateikusi tēvam, lai viņu ap pusnakti gaida mājā un aizgājusi uz Buliņa kalnu.

Meita iegūlusies starp diviem veciem kapiem un gaidījusi pusnakti. Pēc laba laika no jaunās kapsētas (tagadējās Aumeisteŗu kapsētas) atskanējusi miroņu dziedāšana. Arī no miroņu pagraba sākuši nākt ārā miroņi švīkstēdami un švākstēdami un gājuši pretī jaunās kapsētas miroņiem. Miroņi atnākuši dziedādami līdz vecai baznīcai un tad gājuši uz jauno baznīcu. Meita nedrīkstējusi ne nadziņa pakustināt. Tad uzreiz viņa dzirdējusi velnu no Ķempu kalna braucot. Rati vien rībējuši, ka velns braucis. Meita uzlēkusi augšā un skrējusi uz māju. Tikko viņa tikusi mājā un tēvs aizšāvis durvim bulti priekšā, ka velns ar bijis klāt blacat, blacat, blacat!

Aiz durvim atskanējuši smagi soļi un rupja balss teikusi: «Neizdevās ! »

No tās dienas drudzis vairs meitu nedīdījis.